Delfi: "Jānis Borgs minētajā izstādes recenzijā izsakās, ka saskatījis pozitīvu māksliniecisku potenciālu, tomēr uzskata, ka par "jauno vilni" Latvijas fotomākslā runāt, šķiet, ir pāragri. Kāds ir jūsu skatījums uz fotomākslu šodienas Latvijā? Vai "vecais vilnis" (acīmredzot 60.-80. gadi) ir pacēlis latiņu tik augstu, ka tā nav pārlecama? Vai fotomākslā uzcelts panteons, kurā uzrāpties praktiski nav iespējams? Starptautisku panākumu tak netrūkst jums un citiem jūsu paaudzes fotomāksliniekiem? Vai fotomākslas "difūzais stāvoklis" (J. Borgs) un mākslinieku savrupība ir iemesls?"

A. Stakle: "Gribētos jau teikt, ka mums (LV fotogrāfiem) ir "baigais" potenciāls, bet dažas nesenas fotogrāfijas izstādes samērā labās institūcijās manī ir radījušas šaubas par fotomākslas (man nepatīk šis jēdziens) jaunās paaudzes potenciālu. Kaut arī pats joprojām tieku pieskaitīts pie tā sauktās jaunās paaudzes fotomāksliniekiem. Tomēr par 60.-80. gadu "latiņām un panteoniem" esmu vēl skeptiskāks. Man šķiet, ka tā ir ilūzija, ka Latvijas fotomāksla bija kaut kas īpašāks nekā citās Padomju Savienības vai Eiropas daļās. Vienkārši institucionālās struktūras un mērinstrumenti bija savādāki. Varētu pat teikt, ka tad tie vispār bija, bet šobrīd Latvijā nav tādas nozares kā fotomāksla un attiecīgi šķiet, ka ir fotomākslinieku (vēl viens briesmīgs jēdziens) neesamība. Es to nesaku ar nožēlu, jo tas, ko mēs saucam par fotomākslu 60. - 80. gadu kontekstā vairumā gadījumu bija amatieru fotogrāfijas salonos sapelnīti lauri. Un šiem lauriem ar fotogrāfiju mūsdienu (laikmetīgās, modernās, vai kā to tīk saukt...) mākslas kontekstā gan nebija (60.- 80. gados), gan arī nav nekāda sakara šobrīd. Tas, uz ko tiecas tā saucamā jaunā paaudze, ir aprite mākslā, kas notiek galerijās un muzejos ar visām no tā izrietošajām sekām - darbu iekļaušana kolekcijās, izstādes, granti jauniem projektiem, darbu tirdzniecība, utt. Starptautiskie panākumi arī ir relatīvs jēdziens, kas bez institucionāla (galerijas, muzeji, mākslas dīleri, kolekcionāri, utt.) atbalsta gandrīz kā nav iespējami. Protams, arī diskusijas iztrūkums ir starp paaudzēm, reģioniem, vienaudžiem, un tas neveicina fotogrāfijas kā mākslas nozares attīstību Latvijā."

Saite uz rakstu